Par dārzu

Japāņu dārzs

garden_map-01

Japāņu dārzs – partnerības dārzs

Japāņu dārzs – tā ir neatņemama japāņu kultūras daļa. Gadsimtu gaitā tā apvienojusi reliģiju, mākslu un cieņpilnu attieksmi pret dabu.

Dārzu veidošanas prakse senajā Japānā sniedzas līdz VII gs., Nara periodam (710.–794.), kad bija ļoti jūtama Ķīnas ietekme.

Tā kā arī mūsu saknes ir pagāniskas, japāņu mīlestību un cieņu pret visiem dabas elementiem nebūs grūti saprast.

Lai atklātu akmens diženumu, vietas stiprumu, tika izvēlēta japāņu dārza ideja. Žemaiči ir pēdējie pagāni Eiropā. Tradicionālā japāņu reliģija – sintoisms (latv. “dievu ceļš”).  Tā ir pagānu reliģija, kuras pielūgsmes objekts ir kami – daba un tās objekti (koki, kalni, akmeņi, avoti) vai parādības.

Vairāk

 

Interesantas lietas par japāņu dārzu

Vārtiem japāņu dārzā ir īpaša nozīme. Tas ir mistisks elements, norāda uz divu pasauļu sadursmes vietu un ielaiž apmeklētāju dārza pasaulē. Saskaņā ar tradicionālo Japānas būvniecības tehnoloģiju, vārtu ozola baļķi tiek sagatavoti, neizmantojot mehāniskos instrumentus. Vārtu konstrukcijā netiek izmantotas nedz naglas, nedz skrūves.
Lukturu mērķis ir ne tik daudz izplatīt gaisumu, cik iezīmēt noteiktus dārza punktus. Patiesībā lukturiem japāņu dārzos pašlaik ir vairāk dekoratīva funkcija. Mūsu dārzā esošais lukturis ir roku darbs, izgrebts no akmens Japānā pirms 100–200 gadiem.
Japānā ir populāri uzrakstīt savu sapni uz lapiņas un piesiet to pie bambusa žoga. Tikai pierakstītam sapnim ir lemts piepildīties.
Tsukubai – speciāls trauks ar bambusa tekni, kas simbolizē tīrību un nevainību un ko izmanto tīri praktiskiem mērķiem –  tā funkcija vairāk atbilst ūdens mazgājamajai bļodai, nekā greznai strūklakai. Tsukubai it kā piedāvā garām ejošajam apstāties, noliekties un nomazgāt rokas.
Tējas ceremonija ir vērsta uz garīgo līdzsvaru, tāpēc tā ir populāra arī mūsdienās, kad notiek aktīva garīgā destrukcija. Kad dzīve plūst kā duļķaina upe, nesot daudz sāpju un stresa, dažreiz ir jāpaliek krastā. Ir vajadzīga vieta, kur cilvēks var parunāties pats ar sevi, ar skaistumu, atgriezties sevī, savās domās, visā tajā, kas neiekļaujas jēdzienā “ikdiena”. Tieši tam ir paredzēta Tējas namiņā notiekošā tējas dzeršanas ceremonija.

Vairāk...

Sakuras – japāņu ķirši, kas tiek audzēti kā dekoratīvie koki. Ziedi var būt ar dažādiem krāsu toņiem vai balti. Hanami ir sakuras ziedu vērošanas svētki. Tas ir viens no gada gaidītākajiem pasākumiem. Katrs no jums šajā alejā var audzēt savā vārdā nosauktu sakuru.
Augstākajā vietā atradām vairākus avotus, tāpēc šeit tika nolemts rakt dīķi un izveidot no tā izplūstošas upītes – “Pagātni”, “Tagadni” un “Nākotni”. Dīķī lietuviešu zivju vidū dzīvo japāņu karpas un karūsas.

Japāņu karpu un karūsu barošana ar speciālu zivju barību.

Kopš seniem laikiem Lietuvas zemē akmeņi tikuši uzskatīti par svētiem. Tēvutēvi zināja to vērtību, saprata to garu, tāpēc lieliski varēja tos izmantot saviem mērķiem. Izvietot īpašus akmeņus vai patiešām darbojošus kompleksus var tas, kura apziņa ir pietiekami plaša. Lai komunicētu ar Kopīgo Apziņu pašam sevī, akmens ir pietiekami ērts un pieejams: tam var pieskarties, pie tā var pieglausties un sajusties droši, tas var būt skaists un noslēpumains.

Uz mūsu dārzu ir atvesti un tā veidošanā izmantoti aptuveni 12 000 tonnu dažādu izmēru akmeņu. Visi akmeņi ir salikti noteiktā kārtībā, noteiktās vietās, un tas rada labo enerģiju.

Mūsu dārzā japāņi izveidojuši daudzus paugurus. Cilvēks daudzas vietas sauc par spēcīgām. Daudzas no tām ir uz kalniem, kalnos vai virs tiem. To spēks ir saistīts ne tikai ar Zemes punktiem, bet arī ar tajās ieguldīto cilvēka garīgo enerģiju – kāda tā ir ieguldīta, tādu arī jūtam...
Senā baltu pilskalna virsotnē bieži vien atradās akmeņu aplis. Akmeņu rats ir vienotības un harmonijas simbols, kas atklājas dažādās dzīves sfērās. Dārza teritorijā esošais akmeņu aplis apvieno seno baltu un japāņu tradīcijas. Tā ir rituāla vieta, kurai blakus ir ierīkots rituāla ugunskurs, kas tiek iededzināts noteiktās reizēs.

Vairāk...

Piramīdas formas akmeņi parasti atrodas enerģētiski spēcīgās vietās. Cilvēkiem, kuri saprot un ir pietiekami attīrījušies, tie ziņo, ka šajā vietā atveras vārti uz citām dimensijām, tātad, uz citu apziņas līmeni. Daba mums rāda visu. Tās ir zīmes, ko redzēja tie, kuri spēja vērot un tās lasīt.
Lietuvā uz katra lielāka kalna senos laikos tika būvēts upurēšanas altāris vai novietots rituāla akmens. Jo augstāks kalns, jo tā upurēšanas altāris tika uzskatīts par svarīgāku. Lietuviešu elki, kas atrodas uz kalniem, to spēks un enerģijas virzieni ir atkarīgi no kalna, uz kura tas atrodas, no pagātnes un tiem cilvēkiem, kuri tur lūdzās, upurēja, radīja, kā arī no garīgā potenciāla.

Senos laikos, parādoties pretiniekiem no jūras puses, pirmais ugunskurs tika iedegts uz Birutes kalna Palangā, nākamais – uz Muzikanta kalna un tādā veidā tika nodots brīdinājums par briesmām, kas draudēja Žemaitijai.

No Žemaitijas laukakmeņiem izveidots 2 m augsts ūdenskritums.
2004. gadā sāku meklēt, kas varētu palīdzēt izveidot japāņu dārzu. Negaidīti satiku klaipēdieti Roku Vaiču, kurš Japānā mācījās bonsai kopšanu un dārzkopību. Viņš piedāvāja uzrakstīt vēstuli savam Skolotājam Watanabei. Pēc mēneša Skolotājs jau apmeklēja dārzam izraudzīto vietu. Roks juta pienākumu būt dārzā blakus Skolotājam. Pateicoties Rokam, japāņi ieradās un sāka veidot mūsu dārzu. Viņš bija viens no pirmajiem. Priecājās, kad darbi noritēja gludi, mēģināja palīdzēt pieņemt pareizus lēmumus, kad neveicās. Vienmēr bija šeit. Bija kā būtisks posms starp Skolotāju un mani. Ne tikai tulkojot. Tas bija kaut kas daudz vairāk.

Viena no dārza pionieriem – Roka Vaičuna – atcerei viņa draugs Zemes mākslinieks Hidemi Onishi izveidoja pilskalnu. Skolotājs Hajime Watanabe tā virsotnē uzstādīja dolmenu.

Bonsai – divu vārdu kombinācija: “Bon” un “Sai”. Vārds “Bon” japāņu valodā nozīmē paplāti, bet vārds “Sai” – augt vai stādīt. Tiešā tulkojumā tas nozīmēt “stādīt paliktnī” vai “augt uz paliktņa”. Bieži vien cilvēki maldīgi uzskata, ka bonsai ir atsevišķa koku suga, taču tā ir mākslas forma, kas tiek izteikta ar augu un koku augšanas veidu. Jums droši vien rodas jautājums – kāpēc tā ir mākslas forma?

Vairāk...

Shishi-odoshi – specifisks japāņu dārza veidojums. Tajā ūdens tiek tecināts caur bambusa caurulīti, maza straumīte plūst uz otru bambusa caurulītes galu, kas, piepildoties ar ūdeni, noliecas lejup un skaļi triecas pret akmeni. Pēc tam noliekusies caurulīte atkal paceļas un cikls atkārtojas no jauna. Agrāk Japānā zemnieki izmantoja šo ierīci savvaļas zvēru atbaidīšanai no saviem laukiem.
Iespējami dažādi sausā dārza kompozīcijas varianti. Bieži vien tajā ir centrālais “kalns”, kam apkārt izvietoti mazāki “kalniņi” – akmeņi. Smilšu “upe” imitē ūdens tecēšanu, paužot – cik smaga un sarežģīta ir dzīve, cik viegli ir nomaldīties un cik grūti ir atklāt patiesību. Šāda upe bieži ieplūst okeānā – lielā smiltājā, kas “viļņojas”. Kalnu forma atgādina klintis un viļņainu ainavu.

Vairāk...

Veikaliņā varat iegādāties bonsai kociņus, puķu podus un dažādus kociņu un krūmu stādus.

Tuvākajā laikā būs apskatāmi šādi objekti:

Tā ir zemē ieraksta bļoda, kurā pil ūdens. No speciālas bļodas konstrukcijas pilošais ūdens rada patīkamu melodiju.
 
 
 
Degošo kļavu (sarkano lapu) sezona ir oktobrī – novembrī.
 
"Ja vēlies būt laimīgs vienu nakti – padzeries, ja vēlies būt laimīgs visu gadu – apprecies, ja vēlies būt laimīgs visu dzīvi – sāc radīt dārzu." /Japāņu sakāmvārds/

 

Jūsu pasākumi un svinības

Japāņu dārzs ir unikāla vieta Baltijas valstīs dažādiem ģimenes, kultūras, biznesa pasākumiem zem atklātas debess vai vieglās pagaidu konstrukcijas teltīs.

 

VEIKALIŅĀ

Atbalstiet Japāņu dārza veidošanu – iegādājieties veikaliņā japāņu akmens lukturus un ūdens baseiniņus, bonsai kociņus, bonsai puķu podus, kociņu un krūmu stādus.

Preču grupas:

  • Akmens lukturI (vecums līdz 180 gadiem) un ūdens baseiniņi >>>
  • Bonsai kociņi >>>
  • Bonsai puķu podi
  • Koku un krūmu stādi >>>